Kas sagaida Latviju tuvākajos mēnešo

Vēlējos paskatīties, kas sagaida Latviju tuvākajos mēnešos...

Kā jau rakstīju iepriekšējos rakstos, septembris būs samērā mierīgs. Piespiedu kārtā tiek sakārtoti jautājumi, kurus esam palaiduši pašplūsmā. Te ir gan izglītības jautājumi, gan arī pieredzes apmaiņa – viss, kas ir saistīts, lai novilktu kādas līnijas par līdzšinējo un saprastu, ko tālāk darīt. Jautājumi tiek risināti ar lielu diplomātiju, saprotot iesaistītās puses. Secinājums – var izbraukt ar atrunu, ka prasītāju ir daudz, bet iespēju ir tik, cik ir.

Oktobrim ir cita enerģija. Te būs jautājums – cik mēs paši esam spējīgi tikt ar savām ikdienas problēmām galā. Šeit ir sagatavošanās darbi, lai būtu gatavi dažādām dzīves situācijām. Šis jau kā daļa no mūsu ikdienas. No mums prasīs koncentrēšanos, iedziļināšanos situācijās. No vienas puses mums šis būs vērtīgs laiks, jo daudz ko iemācīsimies, sapratīsim. No otras puses – domāšanas maiņa, pielāgojoties vispār notiekošajam. Līdz ar to no mums katra ir atkarīgs, kā saprotam notiekošo, kā to attiecinām uz sevi un kādus pasākumus veicam.

Novembris iespējams atnesīs ārēju iedarbību. Te parādās citu personu apsēstība, arī uzdrošināšanās darboties ārpus saprāta robežām. Negaidām racionālus apsvērumus citu rīcībā. Tā drīzāk ir situācijas sagraušana, aizstāvot kādas savas pārliecības. Līdz ar to šis mums būs grūts uzdevums – izprast apsēsto rīcību. Izskatās, ka mums izdosies, jo sadarbosimies ar savējiem. Mērķis nav mūsu robežas, bet gan tas, ko līdz šim esam izveidojuši: rūpnīcas, elektrostacijas utt. Tādēļ iedomājamies situācijas, kad mums nekā nav un, kas ir tas, kā varam nodrošināties, lai būtu. Skatāmies īstermiņā, jo neredzu, ka pārtraukumi būs ilgstoši.

Decembrī citu personu pārliecības kļūs vēl spēcīgākas, viņiem pašiem pašsaprotamas. Līdz ar to būsim spiesti pielāgoties, ka nezinām, kas notiks ar mums tālāk. Būs nepieciešama izdzīvošana, reaģējot “šeit un tagad”. Bet tā joprojām nav robežu sargāšana, tikai reakcija uz citu iedarbību. Šāda situāciju būs daudzviet pasaulē. Tādēļ mēģinām pielāgoties, ka šāda ir mūsu jaunā realitāte. Grūtsirdība šajā bezspēcības stāvoklī būs sliktākais variants. Meklējam skaisto, kas mūs var iedvesmot.

Pavērtējot tuvāko gadu – šis mums būs laiks, kad būs jāaizstāv pašiem savas intereses. Situācijas pārbaudīs mūsu spēju mobilizēties un koncentrēties uz tajā brīdī svarīgiem jautājumiem. Mūsu ikdiena tiks izaicināta. Kāds iejauksies mūsu personīgajā telpā, bet tas joprojām nebūs fizisks iebrukums. Mēs esam un būsim labi sagatavoti. Un mums ir ļoti labi sabiedrotie, kas pieskata mūs, lai izpildām pamatprasības. Tādēļ sekojam līdzi procesiem, piefiksējam, ko mēs varam darīt, lai izvairītos no liekām problēmām gan sev, gan citiem. Bet sagatavojamies, ka šāda mūsu mijiedarbība ar publiskajiem rīkojumiem un to izpildīšana būs nepieciešama vismaz gadu. Palīdzēs jebkura mūsu spēja sajust un saprast nepateikto, savilkt paralēles un attiecināt notiekošo uz sevi! Lai mums izdodas!